Mīklas

saules koks Atskrej gailis, noskrej gailis, sasit spārnus: kliukš, klaukš! (aušana) Caune lēc, pēdas salst. (aušana)
Balts kumeļš smalku birzi brien. (audekls) Četri stabi aiz Daugavas; iznāk gails, sasit spārnus: plikš, plakš! (auž)
Simts simtā, tūkstotis tūkstotī, pa kalniem ganāmi; kad viens pazūd – jāmeklē. (auž) Simts – jāj, simts – brauc; vienam skāde notiek – visi apstājas. (auž)
Ko nevar kalnā uzvilkt? (kamols) Kas lec un iet bez kājām? (kamols)
Tīti koki, vīti koki, apkārt tek jumaliņa.(Tītavas) Ar kājām minams, ar rokām ķerams, ar krūtīm spiežams; kā viena trūkst, tā viss apstājas. (stelles aužot)
Manam tēvam bija viens dārzs, iekš tā dārza – viens koks, iekš tā koka bij viens šūpuls, iekš tā šūpuļa bij viens bērns. (stelles aužot) Četri vīri stāvus stāv, divi guļ guļu, tēvs guļ pakaļā ar lielu vēderu, dēls guļ apakšā ragotu galvu, ko tēvs izdzen, to dēls apēd. (stelles)

Comments are closed.